invītō, invītāre, invītāvī, invītātum

Definitions for invītāre

Wheelock's Latin

Verb

1
to entertain, invite, summon
English derivatives:
invitation vie

Oxford Latin Dictionary

Verb

1
To entertain, treat, regale.
2
To provide with hospitality, accomodation, shelter, etc., entertain.
3
To offer shelter or hospitality to, invite to entertainment. (b) (w. place specified).
4
(of places, conditions) To invite to come, attract. (b) to attract the attention or interest of, be attractive to, tempt.
5
To request, urge, invite (to take a course of action). (b) to attempt to win the loyalty or frienship of.

See more definitions

Conjugation table for invītāre

Cactus2000

ACTIVE
Indicative present	Indicative imperfect
invītō invītās invītat invītāmus invītātis invītant	invītābam invītābās invītābat invītābāmus invītābātis invītābant
Indicative perfect	Indicative pluperfect
invītāvī invītāvistī invītāvit invītāvimus invītāvistis invītāvērunt / invītāvēre	invītāveram invītāverās invītāverat invītāverāmus invītāverātis invītāverant
Indicative future	Indicative future perfect
invītābō invītābis invītābit invītābimus invītābitis invītābunt	invītāverō invītāveris invītāverit invītāverimus invītāveritis invītāverint
Subjunctive present	Subjunctive imperfect
invītem invītēs invītet invītēmus invītētis invītent	invītārem invītārēs invītāret invītārēmus invītārētis invītārent
Subjunctive perfect	Subjunctive pluperfect
invītāverim invītāveris invītāverit invītāverimus invītāveritis invītāverint	invītāvissem invītāvissēs invītāvisset invītāvissēmus invītāvissētis invītāvissent
Infinitive present invītāre Infinitive perfect invītāvisse Infinitive future invītātūrum esse	Imperative present invītā invītāte Imperative future invītātō invītātō invītātōte invītantō

PASSIVE
Indicative present	Indicative imperfect
invītor invītāris invītātur invītāmur invītāminī invītantur	invītābar invītābāris / invītābāre invītābātur invītābāmur invītābāminī invītābantur
Indicative perfect	Indicative pluperfect
invītātus sum invītātus es invītātus est invītātī sumus invītātī estis invītātī sunt	invītātus eram invītātus erās invītātus erat invītātī erāmus invītātī erātis invītātī erant
Indicative future	Indicative future perfect
invītābor invītāberis / invītābere invītābitur invītābimur invītābiminī invītābuntur	invītātus erō invītātus eris invītātus erit invītātī erimus invītātī eritis invītātī erunt
Subjunctive present	Subjunctive imperfect
invīter invītēris / invītēre invītētur invītēmur invītēminī invītentur	invītārer invītārēris / invītārēre invītārētur invītārēmur invītārēminī invītārentur
Subjunctive perfect	Subjunctive pluperfect
invītātus sim invītātus sīs invītātus sit invītātī sīmus invītātī sītis invītātī sint	invītātus essem invītātus essēs invītātus esset invītātī essēmus invītātī essētis invītātī essent
Infinitive present invītārī Infinitive perfect invītātum esse Infinitive future invītātum īrī	Imperative present invītāre invītāminī Imperative future invītātor invītātor - invītāntor

	PARTICIPLE
	Participle present active
Nom.	invītāns	invītantēs
Gen.	invītantis	invītantium
Dat.	invītantī	invītantibus
Acc.	invītantem	invītantēs
Abl.	invītante	invītantibus
	Participle future active
Nom.	invītātūrus	invītātūrī
Gen.	invītātūrī	invītātūrōrum
Dat.	invītātūrō	invītātūrīs
Acc.	invītātūrum	invītātūrōs
Abl.	invītātūrō	invītātūrīs
	Participle perfect passive
Nom.	invītātus	invītātī
Gen.	invītātī	invītātōrum
Dat.	invītātō	invītātīs
Acc.	invītātum	invītātōs
Abl.	invītātō	invītātīs
	Gerundive
Nom.	invītandus	invītandī
Gen.	invītandī	invītandōrum
Dat.	invītandō	invītandīs
Acc.	invītandum	invītandōs
Abl.	invītandō	invītandīs
	Gerund	Supine
Nom.	invītāre	invītātum
Gen.	invītandī	invītātū
Dat.	invītandō
Acc.	invītandum
Abl.	invītandō

Data sources

Notes

Definitions
Frederick M. Wheelock, Wheelock's Latin, 6th ed., rev. Richard A. LaFleur (New York, NY: HarperCollins Publishers, 2005): 174.
P. G. W. Glare, Oxford Latin Dictionary, Vols. 1-8 (Oxford: Clarendon Press, 1982): 961.
Word frequencies
Paul B. Diederich, The Frequency of Latin Words and Their Endings, PhD diss., (Columbia University, 1939).

Bibliography

Allen, Joseph H. Allen and Greenough's New Latin Grammar for Schools and Colleges: Founded on Comparative Grammar. Edited by James B. Greenough, George L. Kittredge, Albert A. Howard, and Benjamin L. D'Ooge. Boston, MA: Ginn & Company, 1903.

Crystal, David. A Dictionary of Linguistics and Phonetics. 6th ed. Oxford, UK: Blackwell Publishing, 2008.

Delatte, Louis, Suzanne Govaerts, Joseph Denooz, and Etienne Evrard. Dictionnaire fréquentiel et index inverse de la langue latine [Frequency Dictionary and Inverse Index of the Latin Language]. Liège, Belgium: Laboratoire d'analyse statistique des langues anciennes de l'Université de Liège (L.A.S.L.A.), 1981.

Diederich, Paul B. The Frequency of Latin Words and Their Endings. PhD diss., Columbia University, 1939.

Francese, Christopher. "Latin Core Vocabulary." Dickinson College Commentaries. Last modified 2014. http://dcc.dickinson.edu/latin-vocabulary-list.

Gildersleeve, Basil L., and Gonzales Lodge. Gildersleeve's Latin Grammar: Third Edition, Revised, and Enlarged. 3rd ed. London, England: Macmillan and Co., 1903.

Glare, Peter G.W. Oxford Latin Dictionary. Vols. 1-8. Oxford, England: Clarendon Press, 1982.

Krüger, Bernd. "Latin Conjugation Tables." Cactus2000. Accessed May 5, 2023. https://latin.cactus2000.de/index.en.php.

Pierson, Nick. "Sound of Text." Accessed October 26, 2019. https://soundoftext.com.

Wheelock, Frederick M. Wheelock's Latin. 6th ed. Revised by Richard A. LaFleur. New York, NY: HarperCollins Publishers, 2005.

Wiktionary Contributors. "Victionarium." Wikimedia Foundation, Inc. Updated March 18, 2019. https://la.wiktionary.org/wiki/Victionarium:Pagina_prima.

Citation

Chicago (17th ed.)

Allo Contributors. "invītō, invītāre, invītāvī, invītātum (v.) - Latin Word Definition." Allo Latin Dictionary. Last modified September 2, 2023. Accessed November 17, 2024. http://ancientlanguages.org/latin/dictionary/invito-invitare-invitavi-invitatum.